Apkārt
spokainas ēnas, un pats gājējs šajā naksnīgajā krēslā liekas kā rēgs.
Matīss Zelcs klīst viens. Naktī. Varbūt ir tajā noskaņā, kad domā par
savu dzīvi, par savu vietu pasaulē, varbūt meklē mieru sevī, vai varbūt
nedomā neko, tikai jūtas vientuļš. Un vienaldzīgs. Tāds viņš paiet garām
jaunajai sievietei, kas pie tilta margām turēdamās, gatavojas pēdējam
solim savā mūžā. Pēc brīža viņš atjēdzas, ka varbūt kaut ko varēja
darīt... Viņas tur vairs nav. Un drīz vien jau risinās saruna ar
policijas inspektoru par pašnāvību statistiku... Pasaule, kas visu laiku
par sevi atgādinājusi tikai ar tālām skaņām, kļuvusi reāla, apdzīvota.
Kad Matīss Zelcs atrod sievietes somiņu, sāk meklēt tās īpašnieci, viņš
jau pieskaras konkrētam cilvēkam. Soli pa solim Matīss Zelcs savos
meklējumos atklāj likteni... Un pietuvojas arī savas esības
izpratnei. Filma veltīta Kalvim
Zalcmanim.
