Grezns, juteklisks intrigu, romantikas un nodevības pilns stāsts, kas risinās Eiropai nozīmīgu vēsturisko notikumu fonā. Filma stāsta par divām daiļām māsām - Annu (Natālija Portmane) un Mēriju (Skārleta Johansone) Boleinām, kuras, savas ģimenes ambīciju vadītas savā starpā sacenšas par izskatīgā un kaislīgā karaļa Henrija VIII (Ēriks Bena) sirdi. Katrai no viņām izdodas paviesoties karaļa guļamistabā, bet tikai vienai būs lemts sēsties tronī, kamēr otras likteni izšķirs bendes zobena cirtiens.
Viljams Vilberforss ir politiķis-dumpinieks, kas pazīstams ar savu pievilcību, prātu un centību. Atšķirībā no vairuma savu kolēģu, jau savas karjeras sākumā viņš ticis atzīts par godīgu un drošsirdīgu cilvēku. Liktenīgā tikšanās ar bijušo vergu Olaudū Ekviano modina Vilberforsu uzsākt cīņu pret antihumāno vergu tirdzniecību – stipru ekonomisko spēku, kas ir vitāli svarīgs valdošajai elitei tik lielā mērā, ka Viljams spiests cīnīties ar vairākumu ietekmīgo cilvēku valstī...
Ziemeļamerika, 600 gadi pirms Kolumba ierašanās. Mežonīgie vikingi metas nāvi un iznīcību nesošā cīņā ar Jaunās pasaules aizstāvjiem, piepildot šo aizraujošo filmu ar spīvām kauju ainām un elpu aizraujošu, pirmatnēju vardarbību.
Vācija, 1970. gads. Radikāli noskaņoto nacistu pēcnācēji, kurus vada A. Bāders, bijusī žurnāliste U. Meinhofa un G. Enslina, cīnās pret to, ko viņi paši sauc par fašisma seju: ASV politiku Vjetnamā, Tuvajos Austrumos un trešās pasaules valstīs. Trijotne izveido Sarkanarmijas frakciju un izsludina karu pret VFR. Iesākas asiņaina teroristiska kampaņa.
Maksimuss (Rasels
Krovs) ir spēcīgs Romiešu ģenerālis. Cilvēki, tā pat
kā gados vecais imperators Marks Aurēlijs, ciena viņu. Pirms savas
nāves, imperators izvēlas Maksimusu kā savu aizstājēju, kas nav pa
prātam Marka Aurēlija dēlam Komodusam. Tas pavēl saviem kareivjiem
nogalināt Maksimusa ģimeni un pēc tam viņu pašu liek apcietināt.
Maksimuss tiek iesaistīts Gladiatoru cīņās uz nāvi.
Filmas režisors poļu kino vecmeistars Andžejs Vajda par savu filmu
teicis, ka vēlējies, lai cilvēki iepazīst vēsturi. "Domāju, ka tautu
veido tās vēsture, tādēļ uzskatu, ka tā ir liela nelaime, ja ir kāda
tēma, par kuru visi kaut ko zina, taču cenšas to neskart." Filma ir par
1940. gadā notikušo masu slepkavību Katiņā, kad padomju armija tur
noslepkavoja vairāk nekā 15 000 karagūstekņu.
Kopš Otrā Pasaules kara beigām Vācijas pilsētas Nirnbergas vārds kļuvis
pazīstams un pirmā kārtā cilvēces atmiņā saistās ar Nirnbergas
Starptautiskā kara tribunāla darbību, kas tiesāja nacistiskos kara
noziedzniekus. Nirnbergas kara tribunāls sastāvēja no četru sabiedroto
valstu nozīmētiem tiesnešiem, lēmumu par tāda starptautiska tribunāla
izveidošanu pieņēma uzvarētājas lielvalstis 1945. gada Londonas
konferencē
Apakšpulkvedis Herolds Mors māca savus kareivjus cīnīties - lai viņi
domātu ne tikai par kaujas uzdevumu, ne tikai par lielo mērķi aizstāvēt
savu valsti, bet lai katru brīdi domātu un būtu gatavi cīnīties viens
par otru, aizstāvēt un sargāt biedru. Mors un viņa tuvākais palīgs
majors Bezils Plamlijs kareivjus gatavo karošanai, trenē un norūda, lai
viņi spētu iet cauri visai kara ellei.
Viņas
eksistence bija noslēpums. Viņas dzīve kļuva leģendāra! Šis ir
stāsts par aizliegto kaislību, ko Vatikāns slēpis vairāk kā tūkstoš
gadus! Šis ir stāsts par sievieti, kas bija gatava upurēt savu dzīvību,
lai izpildītu savu misiju. Kaislīgā un drošsirdīgā Joanna mācēja mīlēt,
riskēt un uzvarēt. Viņa mainīja releģijas seju un uzkāpa pāvesta tronī.
Pēc diviem gadiem viņas vārds bija pazudis no Vatikāna arhīviem. Starp
ticību un šaubām, starp patiesību un meliem slēpjās Svētā troņa
glabātājas dižākais noslēpums.